Koku cirtējs Eugenijus (58) apzinās, ka viņa uzņēmuma uzsākšana kādam varētu šķist smieklīga: viņš vienmēr ir apbrīnojis lāčus, kas rāpjas kokos, tāpēc kādā jaukā dienā izdomāja pats pamēģināt uzkāpt kokā. Tajā dienā viņam bija 50 gadu un bija 2012. gads. Pēc neveiksmīga mēģinājuma kāpt kokā būvniecības uzņēmumā strādājošais vīrietis Eugenijus sāka skatīties video par arboristiem un interesējās par viņu izmantoto aprīkojumu. Eugenijus pats izgatavoja īpašus āķus saviem apaviem. Tajā laikā viņa draugs bija nopircis kolektīva dārzu, kas bija blīvi aizaudzis ar pieaugušiem kokiem, un lūdza viņu attīrīt zemes gabalu. “Tā bija fantastiska pieredze” – smejas koku cirtējs. – Man ļoti patika kāpt kokos. Mans draugs pastāstīja saviem draugiem un paziņām par mani un manu jauno hobiju, un tad pēkšņi parādījās pasūtījumi. Es strādāju nedēļas nogalēs un vakaros – brīvajā laikā pēc sava pamatdarba. Es priecājos, kad mani uzaicināja novākt vecus un bīstamus kokus – šādos gadījumos es varēju būt pārliecināts, ka, kāpjot kokā ar savām īpašajām kurpēm, es to netraumēšu, kā arī jutu, ka glābju cilvēkus un ēkas no bīstamiem kokiem, kas varētu nokrist.
Divus gadus pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas koku cirtējam bija tik daudz pasūtījumu, ka viņš saprata, ka jāizvēlas, vai palikt būvniecības uzņēmumā vai attīstīt savu uzņēmumu. Izvēloties otro, viņam joprojām ir mīļais darbs. Vīrieti, kurš ieguvis sertifikātu darbam augstumā, visvairāk priecē ne tikai ģimenes uzlabotais finansiālais stāvoklis, bet arī iespēja pašam plānot savu laiku un uzlabotais veselības stāvoklis.