Pēc Igora teiktā, viņš pie savas uzņēmuma idejas nonāca ‘Pēkšņi! Bet lietas turpināja krāties un viss veda pie šī lēmuma!’ Strādāšana kā darbiniekam citā uzņēmumā vairs nesniedza man gandarījumu, ko es vēlējos gūt, un arī iespēja būt superdarbiniekam, kurš strādā pie kāda cita, mani nepriecēja. Igors pārzināja uzņēmējdarbības finansēšanas problēmas un nolēma, ka vēlas atvērt uzņēmumu, kas saistīts ar mikroaizdevumu piešķiršanu mazajiem uzņēmumiem. Reģistrējot savu uzņēmumu, Igors saskārās ar to, ka valsts struktūru speciālisti nesaprata, kā reģistrēt un kā kontrolēt šādu uzņēmumu, jo valstī citu tādu uzņēmumu nebija.
Taču Igoram izdevās veiksmīgi aizstāvēt savu biznesa ideju. Viņš aktīvi piedalījās to tiesību aktu pilnveidošanā, kas regulē mikrofinansēšanas organizāciju/ krājaizdevu sabiedrību darbību, pētīja līdzīgu centru pieredzi citās valstīs un pamazām ieviesa labāko uzņēmējdarbības praksi savā uzņēmumā. Tā rezultātā centrs kļuva pazīstams visā valstī. Igors kā eksperts sāka iesaistīties valsts programmu īstenošanā nebanku finansēšanas un finanšu pratības jomā, kā arī pieredzes apmaiņā ar citām valstīm.
Pēc Igora ierosinājuma tika izveidots finanšu izglītības treneru klubs, kurā iesaistījās iniciatīvas pilni un kompetenti speciālisti. Kluba biedri veic lielu darbu, lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību.